Elektrisko lādiņu nesēji

Elektrizācijas veidi

Elektrostatiskās parādības 

Kulona likums

Kā mēs noskaidrojām iepriekš, elektriskie lādiņi mijiedarbojas savā starpā: vienādo zīmju lādiņi atgrūžas, bet pretējo zīmju lādiņi — pievelkas, bet neko nepateicām par to, cik stipra ir šī mijiedarbība un kā var aprēķināt attiecīgo spēku. Atbildi uz šo jautājumu 18. gadsimta beigās atrada franču oficieris, inženieris un fiziķis Šarls Ogistēns de Kulons (Charles Augustin de Coulomb).

No vispārīgiem apsvērumiem Kulons izdomāja, ka mijiedarbības spēkam, kas darbojas starp diviem punktveida lādiņiem, ir jābūt atkarīgam vismaz no trīs parametriem: pirmā lādiņa vērtības, otrā lādiņa vērtības un attāluma starp tiem. Eksperimenti, ko viņš veica ar vērpes svariem, parādija, ka

• spēks ir proporcionāls pirmā lādiņa vērtībai, \(F\sim{q_1}\);
• spēks ir proporcionāls otrā lādiņa vērtībai, \(F\sim{q_2}\);
• spēks ir apgriezti proporcionāls attāluma starp lādiņiem kvadrātam, \(F\sim{\frac{1}{r^2}}\).

Grafiski spēka atkarības no lādiņu vērtībām un attāluma starp tiem ir parādītas 1. attēlā.

1.att.

Kulona iegūtās proporcionalitātes var sagrupēt kopā un pārvērst par vienādojumu, ieviešot proporcionalitātes koeficientu \(k \) un galā iegūstot Kulona likumu

\(F=k\frac{q_1q_2}{r^2}\).

Koeficienta \(k\) vērtība ir atkarīga no izmantotās vienību sistēmas. Starptautiskajā vienību sistēmā