Anriju Tukuli jau kopš bērnības interesējusi zinātne. Vēl pirms skolas gaitām viņš lasījis enciklopēdijas un mēģinājis izprast dažādus izgudrojumus, un, dzīvojot laukos, pastiprināta interese bijusi arī par tehniskām lietām. Lai arī bērnībā bija vēlme kļūt par traktortehnikas vadītāju, šodien viņš ir Elektrum Energoefektivitātes centra eksperts un skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” iedvesmotājs. Anrijs izglīto sabiedrību par enerģijas efektīvu izmantošanu un iedvesmo jauniešus rast jaunus risinājumus enerģētikas nozarē.
Interesei par eksaktajām zinātnēm saknes meklējamas bērnībā
“Bērnībā daudz laika pavadīju pētot, kā “darbojas” pasaule. Pamatskolā fizikas stundās bija sajūta, ka skolotājas stāstīto esmu jau iepriekš dzirdējis,” ar atmiņām dalās Anrijs. Viņam paticis lasīt enciklopēdijas un informāciju par dažādiem izgudrojumiem un jaunatklājumiem. Skolas laikā ne pārāk labi veicies ar valodu mācību priekšmetiem, lai arī viņš ļoti vēlējies izprast komatu un divdabju teicienu lietojumu. Savukārt eksakto zinātņu priekšmeti gan patikuši, gan padevušies. Anrijs atceras: “Ar loģisko domāšanu un formulu lapu varēju atrast uzdevumam risinājumu iepriekš daudz nemācoties. Saprotu, ka jauniešiem, kuriem nepadodas eksaktās zinātnes, šie mācību priekšmeti var radīt galvassāpes.”
Anrijs vēlējās studēt kaut ko, kas būtu saistīts ar eksaktajām zinātnēm. Turklāt ne mazāk svarīgi bija, lai izvēlētajā nozarē nākotnē būtu labas karjeras iespējas. Viņš iestājās Rīgas Tehniskajā Universitātē un studēja Vides inženierzinātnes, kur bija nepieciešamas gan fizikas, gan matemātikas zināšanas. Studiju laikā tika runāts par mūsdienās ļoti aktuālām tēmām – ilgtspējīgām tehnoloģijām un enerģētiku. “Lai kļūtu par inženieri, ir jāiegulda darbs sarežģītu un nebeidzamu uzdevumu pildīšanā. Tas nav bezjēdzīgi, jo vēlāk palīdz izmantot zināšanas reālu problēmu risināšanai,” stāsta Anrijs.
Enerģijas nezūdamības likums
Lai arī Anrijs ikdienas darbā fizikas formulas un aprēķinus izmanto maz, viņa iecienītākais ir enerģijas nezūdamības likums. Enerģiju nevar radīt – tā tiek pārveidota. “Daudz tiek runāts par to, ka enerģiju radām ar tehnoloģijām, piemēram, saules paneļiem, bet tā nav. Saules paneļi ir rīks, ar kuru saules enerģiju pārvērst mums nepieciešamajā elektroenerģijā,” skaidro Anrijs. Šo fizikas likumu var arī sasaistīt ar cilvēka dzīvi, jo enerģija, kuru izmantojam pilnveidojot un izglītojot sevi, nepazūd. Laiks un darbs, ko esam veltījuši savai attīstībai, pārveidojas zināšanās, pieredzē un labākā nākotnē.
Viss, ko nesaprotam, pārsteidz mūs
Bieži vien tas, ko neizprotam – pārsteidz, vai, gluži pretēji – atbaida mūs. Anrijs uzskata, ka mūsdienās īpaši būtiski ir attīstīt kritisko domāšanu, lai spētu atšķirt patiesību no meliem, it īpaši, ja gadās situācijas, kurās mums trūkst zināšanu. “Eksaktās zinātnes pamatlīmenī nepieciešams apgūt vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, lai nenoticētu idejām, kas nav reālas. Viens no spilgtākajiem piemēram ir dažādas brīnumierīces, kuras palīdzot ietaupīt elektrību, ja tās iesprauž kontaktligzdā. Pieaugot elektroenerģijas cenām, daļa iedzīvotāju uzķeras un tiek apmānīti, vēloties ietaupīt,” stāsta Anrijs. Fizikas burvība slēpjas tajā, ka ar fiziku var izskaidrot ikdienā notiekošos procesus. Pat parādībās, kas var šķist maģiskas un pārdabiskas, ir izskaidrojamas ar fizikas palīdzību.
Jaunieši – nākotnes enerģijas eksperti
Šogad Anrijs ir iedvesmotājs un saules enerģijas vēstnesis AS “Latvenergo” rīkotajā skolēnu erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”. Viņš palīdz jauniešiem uzzināt par fizikas zināšanu lietderību un praktisko pielietojumu dzīvē. “Fizikas stundās diez vai nepārtraukti var jauniešus izklaidēt ar košiem, krāšņiem un sprāgstošiem eksperimentiem. Mūsdienās ir tik daudz citu veidu, kā ieinteresēt skolēnus apgūt eksaktās zinātnes, piemēram, dalība “FIZMIX Eksperimentā””, uzsver Anrijs. Konkurss tiek rīkots 8. un 9. klašu skolēniem un skolotājiem jau 27. gadu, un šī gada galvenā tēma ir nākotnes enerģija. Tā ir ļoti aktuāla, jo pašlaik daudz tiek runāts par enerģētikas krīzi un nepieciešamajām izmaiņām šajā sektorā.
Mūsdienu jauniešiem vairs nav jautājumu par to, vai klimata pārmaiņas ir mīts vai patiesība. Ikviens izjūtam un saprotam, ka tās eksistē. Ir svarīgi, ka jaunie prāti iesaistās un meklē risinājumus, kā enerģētikas nozari padarīt ilgtspējīgāku. Anrijs saka: “Jaunieši, viņu bērni un mazbērni uz šīs pasaules būs ilgāk nekā mēs, tādēļ viņiem ir liela loma tādu jaunu izgudrojumu radīšanā, kas ļautu saglabāt pasauli sev un nākamajām paaudzēm”.
Saules enerģija – šodienas enerģija
Anrijs uzskata, ka enerģētikā nav viena labākā un “zaļākā” tehnoloģija. Vislabāk ir kombinēt dažādus enerģijas ieguves veidus. “Skeptiķi teiktu, ka saules enerģija nav Latvijas nākotnes enerģija jo saules mums ir pārāk maz. Man gribētos oponēt, sakot, ka saule nav nākotnes enerģija, bet gan šodienas enerģija. Par to liecina katru gadu pieaugušais saules paneļu sistēmu skaits gan Latvijā, gan pasaulē. Paskatoties Eiropas saules karti, mums tā ir tikpat daudz kā Ziemeļvācijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kur saules enerģija tiek izmantota plašāk nekā Latvijā,” uzsver “FIZMIX Eksperimenta” saules enerģijas vēstnesis Anrijs. “Dabai draudzīgākā enerģijas vienība ir tā, kura nav saražota vispār. Enerģija mums ir vajadzīga, bez tās mūsdienu pasaulē iztikt vairs nevaram, taču jāsaprot, kā varam to iegūt un patērēt efektīvāk”. Viņš uzsver, ka enerģiju nevajadzētu taupīt, jo enerģijas taupīšana savā būtībā nozīmē atsacīšanos no komforta. Ja izmantojam enerģiju efektīvi, varam samazināt tās patēriņu un ietaupīt finanses, būtiski nesamazinot ierasto komforta līmeni.
Eiropa ir apņēmusies kļūt klimatneitrāla. Lai sasniegtu šo mērķi, katram ir jāpieliek roka kaut vai ar mazām un ikdienišķām darbībām. Ideālā gadījumā pēc vairākiem gadiem enerģijas patērētāji paši ražos “zaļo enerģiju” un tirgosies ar to savā starpā, taču līdz tam ejams vēl garš ceļš. Tas, ko varam darīt šodien, ir mēģināt mainīt savus paradumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Piemēram, izvēloties efektīvāko spuldzīti, pārvietojies ar kājām vai sabiedrisko transportu, neatstājot datoru gaidīšanas režīmā. “Iespējams pēc desmit gadiem parādīsies pavisam jauna tehnoloģija, kas mainīs to, kā skatāmies uz enerģijas sistēmu. Prieks, ka jaunieši var būt daļa no tā, konkursa ietvaros eksperimentējot, rēķinot un domājot par nākotnes enerģiju un tās potenciālu, atzīst Anrijs.