Vielu fizikālās īpašības

Jau sadaļā par temperatūru un termometriem tika minēts, ka dabā pastāv temperatūras zemākā robeža, kas ir vienāda ar -273,15 oC jeb 0 K (1. att.). No otras puses, temperatūra nav ierobežota, līdz ar to dažādos procesos tā var sasniegt ļoti augstas vērtības, piemēram, lielu un masīvu zvaigžņu dzīves pēdējā stadijā temperatūra to dzīlēs var sasniegt 3 000 000 000 K (1. att.). Salīdzinot ar šādām temperatūrām, dabiskais temperatūras diapazons, kas ir novērojams uz Zemes, ir ļoti šaurs, tikai no aptuveni 184 K līdz 330 K (-89 oC līdz +57 oC), tomēr tas nav liedzis cilvēkiem mākslīgi sasniegt temperatūras, kas tikpat kā sasniedz absolūto nulli vai arī kas krietni pārsniedz temperatūru, kāda sastopama Saules dzīlēs (1. att.). 

1.att. Dažādas temperatūras vērtības uz Zemes un ārpus tās 

Laika gaitā cilvēki atklāja, ka zemās temperatūrās materiāliem sāk parādīties interesantas un noderīgas īpašības, piemēram, ir materiāli, kuriem absolūtās nulles temperatūras tuvumā iestājas supravadošs stāvoklis jeb to elektriskā pretestība praktiski kļūst vienāda ar nulli. Savukārt ja kādā eksperimentā ar detektoru ir jāuztver ļoti vāji signāli infrasarkanajā diapazonā, tad to var traucēt paša detektora siltumstarojums. Tādēļ šādos eksperimentos detektoru var dzesēt, piemēram, ar šķidro slāpekli (2. att.), lai izslēgtu daļu no trokšņiem signālā.

2.att. Dzesēšana ar šķidro slāpekli

Sašķidrinātas gāzes var lietot arī ikdienas mērķiem. Piemēram, balonos iepildītu sašķidrinātu propānu var lietot ēdiena gatavošanai (3. att. a). Uz Latvijas ceļiem var manīt arī automašīnas, kuru dzinējus darbina nevis benzīns vai dīzelis, bet tieši gāze. Šādas automašīnas ir aprīkotas ar speciālu balonu (3. att. b), kurā gāze glabājas sašķidrinātā stāvoklī.

3.att. Sašķidrinātās gāzes lietošana  

Dažādos tehnoloģiskajos procesos ir nepieciešams sasniegt augstas un ļoti augstas temperatūras. Metālu ražošanas uzņēmumos, piemēram, „Liepājas metalurgā” ražošanas procesā ir jāsasniedz metālu kušanas temperatūras, kas var būt pat 1 500 K. Šādas temperatūras tiek iegūtas metālu kausēšanas krāsnīs, kuru apsildei izmanto, piemēram, ogles. Ar augstas temperatūras avotiem mēs nereti sastopamies arī dabiskos apstākļos. Piemēram, negaisa laikā zibens bultas temperatūra var sasniegt 28 000 K. 

4.att. Zibens

Mūsu ikdienas sildītājas Saules (5. att.) virsmas temperatūra sasniedz ap 5 800 K temperatūru, kas, salīdzinot ar zibens bultas temperatūras, šķiet maza, tomēr jāatceras, ka zibens uzplaiksnījums ilgst tikai īsu brīdi, bet Saule spīd visu laiku, turklāt Saules centrā temperatūra sasniedz pat 16 000 000 K, un tur veiksmīgi norisinās kodolreakcijas. Šobrīd zinātnē ir aktuāls jautājums par kodolreaktoru būvi, kuros notiktu līdzīgas kodolreakcijas kā Saulē, līdz ar to varētu rēķināties, ka sasniedzamās temperatūras arī būtu tādā pašā līmenī.

5.att. Saule

Kāda ir zemākā dabiskā temperatūra, kas novērota uz Zemes?

- 100,2 Celsija grādi
- 89,2 Celsija grādi
- 273,2 Celsija grādi
- 373,2 Celsija grādi