1. Gravitācijas mijiedarbība pastāv starp dažādiem ķermeņiem, kuriem piemīt masa. Šī mijiedarbība ir visvājākā no visām, tādēļ ikdienas dzīvē mēs to nesajūtam. Piemēram, šobrīd, sēžot pie datora, gravitācijas mijiedarbības dēļ pie Tevis pievelkas gan dators, gan pele, gan klaviatūra, bet reāli šo pievilkšanos Tu nesajūti, jo tā ir ļoti niecīga (video). Bet, lai arī ļoti niecīga, tieši gravitācijas mijiedarbība, piemēram, nosaka to, ka Zeme ir apaļa un tā kustas ap Sauli, kā arī to, ka ķermeņi krīt virzienā uz Zemes centru. Gravitācijas mijiedarbība darbojas bezgalīgā attālumā, tas nozīmē, ka gan Tu pievelc, gan arī Tevi pievelk attālākās Visuma zvaigznes.
Video par gravitācijas mijiedarbības niecīgumu:
2. Elektromagnētiskā mijiedarbība darbojas starp lādētām daļiņām. Šī mijiedarbība satur kopā atomus un molekulas, kas veido mums visapkārt esošos ķermeņus, kā arī nosaka dažādu vielu un materiālu īpašības. Elektromagnētiskā un gravitācijas mijiedarbība izraisa lielāko daļu ikdienas parādību, ko novērojam un ar kurām sastopamies (1. att.). Līdzīgi kā gravitācijai, arī šīs mijiedarbības darbības rādiuss ir bezgalīgs.
1.att. Tādu ikdienišķu parādību kā mūzikas klausīšanos nodrošina elektromagnētiskā mijiedarbība, kas skaļrunī iekustina membrānu. Savukārt membrāna iekustina gaisa masu, tādējādi radot skaņu.
3. Vājā mijiedarbība ir ieguvusi tādu nosaukumu tādēļ, ka ir daudz vājāka par stipro mijiedarbību un elektromagnētisko mijiedarbību, tomēr tā ir spēcīgāka par gravitācijas mijiedarbību. Šī mijiedarbība darbojas starp noteikta veida elementārdaļiņām, kuras sauc par kvarkiem un leptoniem, un, lai gan ikdienas dzīvē mēs ar šo mijiedarbību sastopamies maz, tā nosaka tādu procesu kā radioaktīvā sabrukšana, ka arī nodrošina sintēzes reakcijas Saulē (2. att.). Šī mijiedarbība darbojas tikai ļoti mazos attālumos.
2.att. Vājā mijiedarbība ir atbildīga par to, ka Saulē notiek kodolsintēzes procesi. Šie procesi nodrošina nepieciešamo enerģiju, lai Saule varētu spīdēt un mūs sildīt.
4. Stiprā mijiedarbība ir visstiprākā no šobrīd zināmajām mijiedarbībām, kas satur kopā gan atomu kodolus veidojošos protonus un neitronus (3. att.), gan arī protonus un neitronus veidojošās elementārdaļiņas – kvarkus. Lai gan šī mijiedarbības ir 100 reizes spēcīgāka par elektromagnētisko, tā darbojas tikai nelielā rādiusā.
3.att. Atoma kodolu veido protoni un neitroni, savukārt pašus neitronus un protonus veido dažādu veidu elementārdaļiņas – kvarki. Gan vienā, gan otrā gadījumā spēcīgā mijiedarbība nodrošina attiecīgo daļiņu kopā turēšanos.