Neparastās baterijas
Situācijas apraksts
Tu, iespējams, esi redzējis citronu, ābolu vai kartupeļu baterijas. Vai tu zini, ka bateriju var izveidot pat no melnzemes? Iedomājies: tu glāzē ieliec melnzemi, pievieno nedaudz ūdens, visbeidzot pievieno divus vadiņus, un gatavs – var kvēlināt spuldzītes. Visās šajās baterijās vide pati elektrību nerada, tās uzdevums ir tikai vadīt elektrību. Bet elektrodzinējspēks baterijās rodas, ja šajā vidē ievieto dažāda metāla priekšmetus, piemēram, vara un cinka plāksnītes, pie kurām ir piestiprināti vadiņi.
Pētāmā problēma
Kāda veida neparastas baterijas ir iespējams izveidot?
Darba piederumi
Elektrolīts (citrona sula citronā, sāļi kartupelī, sāls šķīdums glāzē u. c.), divi dažādi metāli, vadiņi, indikators, kurš parāda, ka baterija darbojas, piemēram, spuldzīte.
Darba gaita
1. Pēc metālu aktivitātes rindas var noteikt, kurš no abiem metāliem ir aktīvāks. Aktīvākais no izvēlētajiem metāliem baterijā darbosies kā anods jeb „–” pols, bet mazāk aktīvais metāls kā katods jeb „+” pols. Piemēram, ja baterijas izveidei izmanto cinku un varu, tad cinks būs anods un varš katods. Bateriju piemēri ir parādīti attēlos:
Bateriju piemēri
2. Izvēlētos metālus savieno ar elektrolītu saturošu materiālu, piemēram, sālsūdeni glāzē vai skābē samitrinātu auduma gabaliņu. Vienas baterijas ietvaros metāli nedrīkst,tieši saskarties viens ar otru. Ja vienas baterijas ietvaros anods un katods saskarsies savā starpā, tad pašā baterijā izveidosies īsslēgums un uz poliem nebūs sprieguma jeb, citiem vārdiem sakot, baterija nedarbosies.
3. Lai iegūtu lielāku spriegumu no vairākām baterijām, atsevišķās baterijas savā starpā savieno.
4. Izveidoto bateriju pārbaudi, pievienojot to spuldzītei, diodei vai citam indikatoram.
Domā un dari pats!
Cik lielu spriegumu rada tava baterija?
Ko vēl bez spuldzītes var iedarbināt ar izveidoto bateriju?