Jebkura ķermeņa kustību apraksta II Ņūtona likums →F=m→a, kur →F – visu spēku, kas darbojas uz ķermeni, vektoriāla summa jeb rezultējošais spēks (kopspēks). Uzdevumā ķermeņa vietā ir pavadonis. Uz pavadoni darbojas tikai Zemes gravitācijas spēks, kas piešķir pavadonim centrtieces paātrinājumu. Ja darbojas tikai viens spēks, tad II Ņūtona likumu vektoriālā formā var uzrakstīt, izmantojot moduļus F=ma.
Gravitācijas spēka formula: Fgr=Gm1m2R2, kur, šajā uzdevumā, m1=Mz – Zemes masa; m2=m – pavadoņa masa; R – attālums starp pavadoni un Zemes centru.
Centrtieces paātrinājuma formula ac=v2R, kur v – pavadoņa kustības lineārais ātrums orbītā ap Zemi.
Ja ievieto abas formulas II Ņūtona likuma izteiksmē F=ma, iegūst: Gm1m2R2=v2R
Saīsina pavadoņa masu m, attālumu R un izsaka lineāro ātrumu v=√GMzR
Attālumu R starp pavadoni un Zemes centru iegūst, saskaitot Zemes rādiusu Rz un pavadoņa augstumu h virs Zemes virsmas: R=Rz+h. Tādā gadījumā pavadoņa lineārā ātruma formula: v=√GMzRz+h
Formulā lielumi G, Mz un Rz ir konstanti, vienīgais mainīgais lielums ir pavadoņa augstums virs Zemes h. No formulas v=√GMzRz+h ir redzams, ka, ja palielinās pavadoņa augstums h virs Zemes virsmas, tad pavadoņa lineārais ātrums samazinās.
Atbilde: skolēna pieņēmums ir patiess.