Hipotēzē jāapraksta sakarība starp neatkarīgo un atkarīgo lielumu – kā atkarīgais lielums mainās/nemainās, mainoties neatkarīgajam lielumam.
Pirmajā pētāmajā problēmā gaisa balona tilpums ir neatkarīgais lielums, bet Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu – atkarīgais lielums. Fiksētais lielums ir, piemēram, gaisa temperatūra.
Pētāmajai problēmai var uzrakstīt šādas hipotēzes:
- ja gaisa balona tilpums palielinās, tad Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, arī palielinās;
- ja gaisa balona tilpums palielinās, tad Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, samazinās;
- ja gaisa balona tilpums samazinās, tad Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, arī samazinās;
- ja gaisa balona tilpums samazinās, tad Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu palielinās;
- Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, ir tieši proporcionāls gaisa balona tilpumam;
- Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, ir apgriezti proporcionāls gaisa balona tilpumam;
- Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, nav atkarīgs no gaisa balona tilpuma;
- jo lielāks ir balona tilpums, jo lielāks Arhimēda spēks darbojas uz balonu.
Nepareizo hipotēžu piemēri:
- Arhimēda spēks, kas darbojas uz gaisa balonu, ir atkarīgs no gaisa balona tilpuma (nav norādīts, kā konkrēti ir atkarīgs);
- ja palielina Arhimēda spēku, tad palielinās gaisa tilpums balonā (pēc izvirzītās hipotēzes sanāk, ka neatkarīgais lielums, gaisa tilpums balonā, ir atkarīgs no atkarīgā lieluma – Arhimēda spēka).
Otrajā pētāmajā problēmā kondensatora kapacitāte ir neatkarīgais lielums, bet kondensatorā uzkrātā enerģija – atkarīgais lielums. Fiksētais lielums ir spriegums starp kondensatora klājumiem.
Pētāmajai problēmai var uzrakstīt šādas hipotēzes:
• ja kondensatora kapacitāti palielina, nemainot klājumiem pielikto spriegumu, tad kondensatorā uzkrātā enerģija arī palielinās;
• ja kondensatora kapacitāti palielina, nemainot klājumiem pielikto spriegumu, tad kondensatorā uzkrātā enerģija samazinās;
• ja kondensatora kapacitāti samazina, nemainot klājumiem pielikto spriegumu, tad kondensatorā uzkrātā enerģija arī samazinās;
• ja kondensatora kapacitāti samazina, nemainot klājumiem pielikto spriegumu, tad kondensatorā uzkrātā enerģija palielinās;
• ja klājumiem pieliktais spriegums netiek mainīts, tad kondensatorā uzkrātā enerģija ir tieši proporcionāla kondensatora kapacitātei;
• ja klājumiem pieliktais spriegums netiek mainīts, tad kondensatorā uzkrātā enerģija ir apgriezti proporcionāla kondensatora kapacitātei;
• ja klājumiem pieliktais spriegums netiek mainīts, tad kondensatorā uzkrātā enerģija nav atkarīga no kondensatora kapacitātes.
Nepareizo hipotēžu piemēri:
• kondensatorā uzkrātā enerģija ir atkarīga no kondensatora kapacitātes, nemainot klājumiem pielikto spriegumu (nav norādīts, kā konkrēti ir atkarīga);
• ja samazina kondensatorā uzkrāto enerģija, nemainot klājumiem pielikto spriegumu, tad samazinās arī kondensatora kapacitāte (pēc izvirzītās hipotēzes sanāk, ka neatkarīgais lielums, kondensatora kapacitāte, ir atkarīgs no atkarīgā lieluma – kondensatorā uzkrātās enerģijas).
Piezīme: dotajām pētāmajām problēmām var izvirzīt arī citas hipotēzes.