Vēl viens moments fizikā ir impulsa moments. Atšķirībā no iepriekšējiem momentiem šajā gadījumā momenta lielumu nosaka impulss p ķermenim, kas kustas attālumā R no rotācijas ass, ar masu m un kustības ātrumu v (1. att.). Impulsa momenta lielumu nosaka pēc formulas L=mvR=pR. Ja ir zināms ķermeņa inerces moments p un rotācijas leņķiskais ātrums ω , tad otrs veids, kā aprēķināt impulsa momentu, ir L=Iω. Šīs pēdējās izteiksmes dēļ impulsa momentu dēvē arī par leņķisko momentu.
1.att. Ja impulss ir vērsts pret pulksteņa rādītāja virzienu, tad impulsa moments ir vērsts augšup, pretējā gadījuma impulsa momenta vērsums ir uz leju
Rotējoši ķermeņi ir pakļauti impulsa momenta nezūdamības likumam: ja ķermenis rotē un uz to nedarbojas spēka moments, tad impulsa moments nemainās jeb L=Iω=const. Par impulsa nezūdamību var pārliecināties, izmantojot rotējošu platformu (2. att.).
2.att. Cilvēks uz rotējošas platformas var labi demonstrēt impulsa nezūdamības likumu
Ja cilvēks ar izstieptām rokām iegriežas uz rotējošas platformas, tam piemīt noteikts inerces moments I un rotācijas leņķiskais ātrums ω . Piekļaujot rokas klāt, samazinās I, līdz ar to pēc impulsa momenta L nezūdamības likuma ir jāpalielinās rotācijas leņķiskajam ātrumam ω, ko arī šajā gadījumā var novērot.
Daiļslidošanas trikos arī tiek izmantots impulsa momenta saglabāšanās likums. Kad, piemēram, daiļslidotāja veic kādu rotācijas kustību, tad vispirms iegriešanās tiek veikta ar izstieptām rokām, pēc tam rokas tiek piekļautas, lai iegūtu lielāku rotācijas ātrumu.
Zemes griešanās ap savu asi un no tās izrietošā dienas un nakts maiņa ir ierasts process mūsu dzīvē. Un izrādās, ka Zemes griešanās arī ir saistīta ar impulsa momenta nezūdamības likumu. Kad Saules sistēma, kurā atrodas mūsu Zeme, bija vēl tikai veidošanās stadijā, tā sastāvēja no rotējoša gāzu un putekļu mākoņa (3. att.), kuru raksturoja noteikts impulsa moments. Kad vēlāk no šiem putekļiem sāka veidoties lieli sablīvējumi - planētas, tad, lai saglabātos impulsa moments, arī planētai bija jārotē.
3.att. Saules sistēma ir veidojusies no rotējoša gāzu un putekļa mākoņa. No mākoņa centrālā sablīvējuma veidojās Saule, bet no apkārtējā materiāla – planētas un citi Saules sistēmas objekti