3.1.
Stikla laušanas koeficienta noteikšanai jāveic sekojošie soļi:
• novieto stikla plāksnīti uz papīra un apvelk ar zīmuli plāksnīti;
• ar lāzera gaismas avotu raida staru uz stikla plāksnīti slīpi pret plāknītes virsmu;
• atzīmē ar punktiem krītošo staru;
• novēro lauzto staru un ar punktiem atzīmē lauztā stara gaitu;
• novelk perpendikulu krišanas punktā un atzīmē krišanas un laušanas leņķus;
• ar transportieri izmēra krišanas un laušanas leņķus;
• pēc laušanas likuma nosaka stikla gaismas laušanas koeficientu.
3.2., 3.3.
Vispārīgajā gadījumā laušanas likuma formula: sinαsinγ=n2n1, kur α – krišanas leņķis, γ – laušanas leņķis, n1 – pirmās vides absolūtais gaismas laušanas koeficients, n2 – otrās vides absolūtais gaismas laušanas koeficients.
Pirmā vide ir gaiss, kura gaismas laušanas koeficients n2≈1. Otrā vide – stikls, stikla laušanas koeficientu apzīmē ar n2=n.
Laušanas likuma formula konkrētajam gadījumam: sinαsinγ=n1=n.
Ar transportieri izmērot leņķus, iegūst vērtības: krišanas leņķis α=45o, laušanas leņķis γ=30o.
Tabula mērījumu veikšanai un aprēķīnāšanai:

3.4.
Gaismas laušanas koeficientu stiklam aprēķina pēc formulas n=sinαsinγ=sin45osin30o≈0,710,50≈1,4.
Atbilde: Gaismas laušanas koeficients stiklam ir 1,4.