Akmens ātrums →v punktā Z ir vērsts lidojuma trajektorijas pieskares virzienā (skatīt attēlu). Lidojuma laikā akmens potenciālā enerģija samazinās, pārejot kinētiskajā enerģijā. Tādēļ Z punktā akmens ātruma modulis ir lielāks, nekā izsviešanas punktā |→v|>|→v0|.
.png)
Uz horizontālā virzienā izsviesto akmeni iedarbojas tikai smaguma spēks, kas piešķir akmenim lejup vērstu brīvās krišanas paātrinājumu →g. Akmens kustība horizontālajā virzienā ir vienmērīga taisnlīnijas kustība, bet vertikālajā virzienā - brīvā krišana bez sākuma ātruma. Tādā gadījumā kustības pārvietojuma moduli nosaka pēc izteiksmes h=gt22, no kuras izsaka akmens krišanas laiku t=√2hg.
Akmenim trajektorijas sākuma punktā Z piemīt pilnā mehāniska enerģija Wpilna, kas ir kinētiskās enerģijas mv202 un potenciālās enerģijas mgh summa:
Wpilna=mv202+mgh.
Tieši pie ūdens virsmas akmens augstums ir vienāds ar nulli. Tādēļ akmens pilnā mehāniskā enerģija Wpilna pie ūdens virsmas kļūst vienāda ar akmens kinētisko enerģiju Wk. Saskaņā ar mehāniskās enerģijas nezūdamības likumu kinētiskā enerģija īsi pirms ūdens virsmas sasniegšanas ir Wk=mv202+mgh.
Atbilde: rezultējošais ātrums punktā Z ir vērsts pa trajektorijas pieskari (skatīt attēlu). Krišanas laiku nosaka pēc formulas t=√2hg. Īsi pirms ūdens virsmas sasniegšanas akmens kinētiskā enerģija ir Wk=mv202+mgh.