1. Stara krišanas punktā konstruē perpendikulu pret robežvirsmu starp šķiedras kodolu un apvalku (skatīt 1. attēlu). Krišanas leņķis α ir leņķis starp krītošo staru un konstruēto perpendikulu.

2. Pilnīgo iekšējo atstarošanu iespējams novērot, ja gaisma pāriet no vides ar lielāku laušanas koeficientu vidē ar mazāku laušanas koeficientu. Uzdevumā šāda situācija ir iespējama, ja gaismas stars iet no šķiedras kodola, kura gaismas laušanas koeficients nk=1,5, šķiedras apvalkā, kura gaismas laušanas koeficients na=1,4.
Vispārīgā gadījumā laušanas likuma formula: sinαsinγ=nank, kur α – stara krišanas leņķis, γ – laušanas leņķis, nk – pirmās vides (kodola) absolūtais gaismas laušanas koeficients, na – otrās vides (apvalka) absolūtais gaismas laušanas koeficients.
Pilnīgās iekšējās atstarošanas robežleņķi α0 nosaka no gaismas laušanas likuma, ievērojot, ka laušanas leņķis γ=90o un sin90o=1 (skatīt 2. attēlu):

sinα0=nank ⟹ α0=arcsinnank.
Aprēķini:
α0=arcsinnank=arcsin1,41,5≈69o.
Atbilde: pilnīgās iekšējās atstarošanas robežleņķis α0 ir 69o.
3. Krišanas leņķis α=80o ir lielāks nekā pilnīgās iekšējās atstarošanās robežleņķis α0=69o. Tādēļ gaismas stars neiziet no kodola – tiks novērota pilnīgās iekšējās atstarošanās parādība (skatīt 3. attēlu):

4. Gaisā elektromagnētiskie viļņi izplatās praktiski ar gaismas ātrumu c=3⋅108 m/s. Tas ir lielākais ātrums dabā. Vides absolūtais laušanas koeficients n rāda, cik reizes elektromagnētiskā viļņa izplatīšanās ātrums vidē v ir mazāks nekā vakuumā vai gaisā: n=cv. Vidē (uzdevumā optiskā šķiedra) elektromagnētiskais vilnis izplatās lēnāk nekā vakuumā.
Ir zināms, ka, pārējot citā vidē, elektromagnētiskā viļņa frekvence nemainās.
Viļņa garumu λ nosaka pēc formulas λ=Tv, kur v – viļņa izplatīšanās ātrums vidē, T – viļņa periods. Viļņa periods T un viļņa frekvence f ir saistīti ar formulu T=1f. Tā kā, gaismai pārejot no vienas vides citā, frekvence nemainās, tad arī periods paliek nemainīgs. Iepriekš jau noskaidrojām, ka vidē gaismas ātrums ir mazāks nekā vakuumā un gaisā. Ja salīdzina izteiksmes λgaiss=vgaissT un λvide=vvideT, tad var redzēt, ka, jo lielāks ir ātrums, jo lielāks ir arī gaismas viļņa garums. Tāpēc gaisā viļņa garums ir lielāks, nekā vidē (optiskajā šķiedrā).
Atbilde: gaismai, izejot no optiskās šķiedras gaisā, ātrums un viļņa garums palielinās, bet frekvence nemainās.